|
|
|
|
литовский словарь / suraukšlėti | | suraukšlė́ti (suraukšlė́ja, suraukšlė́jo) — сморщить/сморщивать
склонение/спряжение словаглагол
indicative. |
---|
| present | past | past frequentative | future |
---|
1p.sg. | suraukšlėju | suraukšlėjau | suraukšlėdavau | suraukšlėsiu |
---|
2p.sg. | suraukšlėji | suraukšlėjai | suraukšlėdavai | suraukšlėsi |
---|
3p.sg. | suraukšlėja | suraukšlėjo | suraukšlėdavo | suraukšlės |
---|
1p.pl. | suraukšlėjam, suraukšlėjame | suraukšlėjome, suraukšlėjom | suraukšlėdavom, suraukšlėdavome | suraukšlėsime, suraukšlėsim |
---|
2p.pl. | suraukšlėjate, suraukšlėjat | suraukšlėjote, suraukšlėjot | suraukšlėdavote, suraukšlėdavot | suraukšlėsite, suraukšlėsit |
---|
3p.pl. | suraukšlėja | suraukšlėjo | suraukšlėdavo | suraukšlės |
---|
subjunctive. |
---|
| sg. | pl. |
---|
1p. | suraukšlėčiau | suraukšlėtumėm, suraukšlėtumėme, suraukšlėtume |
---|
2p. | suraukšlėtumei, suraukšlėtum | suraukšlėtumėt, suraukšlėtumėte |
---|
3p. | suraukšlėtų | suraukšlėtų |
---|
imperative. |
---|
| sg. | pl. |
---|
1p. | | suraukšlėkim, suraukšlėkime |
---|
2p. | suraukšlėk, suraukšlėki | suraukšlėkit, suraukšlėkite |
---|
3p. | tesuraukšlėjie, tesuraukšlėja | tesuraukšlėjie, tesuraukšlėja |
---|
|