|
|
|
|
литовский словарь / sėbrauti | | sėbráuti (sėbráuja, sėbrãvo) — быть сообщником; водиться šnek.;
склонение/спряжение словаглагол
indicative. |
---|
| present | past | past frequentative | future |
---|
1p.sg. | sėbrauju | sėbravau | sėbraudavau | sėbrausiu |
---|
2p.sg. | sėbrauji | sėbravai | sėbraudavai | sėbrausi |
---|
3p.sg. | sėbrauja | sėbravo | sėbraudavo | sėbraus |
---|
1p.pl. | sėbraujame, sėbraujam | sėbravom, sėbravome | sėbraudavom, sėbraudavome | sėbrausim, sėbrausime |
---|
2p.pl. | sėbraujate, sėbraujat | sėbravote, sėbravot | sėbraudavot, sėbraudavote | sėbrausite, sėbrausit |
---|
3p.pl. | sėbrauja | sėbravo | sėbraudavo | sėbraus |
---|
subjunctive. |
---|
| sg. | pl. |
---|
1p. | sėbraučiau | sėbrautume, sėbrautumėme, sėbrautumėm |
---|
2p. | sėbrautumei, sėbrautum | sėbrautumėt, sėbrautumėte |
---|
3p. | sėbrautų | sėbrautų |
---|
imperative. |
---|
| sg. | pl. |
---|
1p. | | sėbraukime, sėbraukim |
---|
2p. | sėbrauk, sėbrauki | sėbraukit, sėbraukite |
---|
3p. | tesėbraujie, tesėbrauja | tesėbraujie, tesėbrauja |
---|
|